Masu kultūra

Kultūra ir visapkārt. Līdz ar to tā skar katru, neatkarīgi no tā vietas sabiedrībā. Mainās tikai tas, kāda ir katra tiešā saskare ar to un domas. Ir cilvēki, kuri ļoti viegli vadās pēc daļām, kas ir saistītas ar masu kultūru un arī tie, kur vienmēr meklē kādas alternatīvas un pat cīnās pret to.

Būtībā masu kultūra ietver dažādas ikdienišķas lietas kā ikdienas mode, populāra literatūra, izklaidējošas kinofilmas, teātris u.c. Līdz ar to nav šaubu, ka katrs ar to ir saskāries agrāk vai vēlāk savā dzīvē, jo tā ir neatņemama sastāvdaļa no cilvēka dzīves dažādās valstīs.

Pati masu kultūra radās 19.-20. gadsimta beigās tādās valstīs kā Amerika, Japāna un arī daudzviet Eiropā. Pēc tam šī kultūra piedzīvoja ļoti lielu attīstību un piekritēju skaita pieaugumu. Tas bija sevišķi labi manāms 20. gadsimta 20.-30 gados, ko galvenokārt veicināja ASV. Tā ir arī vieta, no kurienes joprojām nāk raksturojošais vārds “amerikanizācija”. Tā ir vērojama arī Latvijā dažādos aspektos, piemēram, ātrās uzkodas vietās kā McDonalds, KFC u.c. Par citiem veidiem, kā izpaužas amerikanizācija, lasiet šeit.

20. gadsimtā daudzās Eiropas valstīs tika demonstrētas dažāds Holivudas filmas, kas guva lielu atsaucību. Deju zālēs bieži dejoja fokstrotu un čarlstonu, kas tagad gan ir vairāk vai mazāk noplacis. Vienu no šīs kultūras raksturīgākajām pazīmēm noteikti var nosaukt tendenci uz izklaidi. Tam ir arī negatīvās puses, jo cilvēkam šādā sabiedrībā ir grūti saglabāt savu individualitāti. Šāds cilvēks kļūst viens no visiem pārējiem jeb tāds pats kā viņi. Līdz ar to arī nav redzams lielas nacionālās atšķirības, kas no cita aspekta arī var būt problēma. Vienlaikus masu kultūrai līdzi nāk masveida preču ražošana un arī milzīgs to patēriņš. Arī Latvijā joprojām var redzēt lielu skaitu cilvēku lielos iepirkumu centros pērkam dažādus apģērbus vairāk nekā ir nepieciešams vai vienkārši staigājam pa veikaliem, kad īsti nekas jauns nemaz nav nepieciešams. Līdz ar to tā ir sekošana modei un vienlaikus arī masu kultūras sastāvdaļa, kas arī palielina masu produkcijas noietu un to atbalsta tā, ka kultūra turpina augt un nostiprināties.

Masu kultūrai ir arī raksturīgi stabili mediji, kas atspoguļo vispārpieņemtos kultūras priekšstatus. Līdz ar to tas ir arī līdzeklis kā manipulēt ar sabiedrību, piemēram, rādot jaunākās kolekcijas apģērbus, kas ir modē, lai gan arī pagājušās sezonas apģērbiem nekas nav vainas. Līdz ar to kāds cilvēks noteikt iegādāsies konkrēta veidu apģērbu u.c. lietas, jo tās ir topā, kā arī citi vēlēsies tās, jo redzēs, ka pārējie cilvēki tādas nēsā. Tomēr šādai kultūrai ir arī pozitīvas iezīmes, piemēram, to ir iespējams viegli uztvert un tā ir viegli pieejama. Tā skar saprotamas parādības, līdz ar to nav nepieciešamas papildus zināšanas. Daudziem patīk lasīt dzelteno presi, kas ir lielisks popkultūras atspoguļojums. To sauc par populāro kultūru, kur daudzas lietas citiem var likties nesvarīgas, taču tās ir celtas gaismā, piemēram, kā viens vai otrs sabiedrības pārstāvis parādās kādā no pasākumiem.

Masu kultūra ir visapkārt un nekur nepazūd. Tā ir cieši saistīta ar modi, medijiem un reklamēšanu, tomēr ir arī dažādas citas lietas, kas uztur cilvēku interesi par to. Nākotnē varētu būt manāma vēl lielāka tās ietekme.

Vairāk par masu kultūru raksta portāls www.alfalainaa.fi.