Patiesība par bezprocentu kredītiem

Noteikti katrs ir kaut ko dzirdējis par bezprocentu kredītiem jeb kredītiem bez komisijas maksas. Mūsdienas šādus kredītus piedāvā vairums nebanku kreditoru un aktīvi tos reklamē dažādos plašsaziņas līdzekļos. Daudzi noteikti nesaprot, kāpēc šāds pakalpojums tiek piedāvāts. Kreditoram tas ir šķietami neizdevīgi, tāpēc ļoti daudzi kredītņēmēji domā, ka zem tā kas slēpjas, piemēram, papildus maksas par kredīta noformēšanu, reģistrācijas maksas vai kas tamlīdzīgs. Kāda tad ir patiesība par bezprocentu kredītiem un kāpēc tie tik piedāvāti?

Ja runājam tīti par procentiem un komisijas maksām, tad nekādu āķu nav. Bezprocentu kredīti tiešām tiek piešķirti pilnīgi bez maksas. Nav jāmaksā nedz procenti, nedz arī nekādas citas komisijas maksas, ja kredīts tiek atdots noteiktajā laikā. Vienīgais izņēmums ir reģistrācijas maksa, kas parasti ir 0,01 eiro, taču šāda maksa tiek piemērota ikvienam ātrajam kredītam, lai varētu pārliecināties par kredītņēmēja identitāti un to, ka izmatotais bankas konts tiešām pieder pašam kredītņēmējam. Šī nauda netiek gūta peļņas nolūkos, tā kā tā īsti neskaitās komisijas maksa. Bez šī viena centa, nekas vairāk par bezprocentu kredītu arī nav jāmaksā. Tikai tad, ja kredīts netiek atdots noteiktajā termiņā, tas pārvēršas par parasto kredītu ar standarta procentu likmi.

Informācijas avots: http://www.penge247.dk/kviklan/

Tad nu noteikti daudziem rodas jautājums – kāpēc kreditori šādus pakalpojumus piešķir? Kredīts ir maksas pakalpojums un procenti ir šī maksa par to. Kāpēc gan lai kāds vienkārši sniegtu bezmaksas pakalpojumus? Atbilde ir pavisam vienkārša – bezprocentu kredīti darbojas kā reklāma. Tie galvenokārt, tiek piešķirti tikai jaunajiem klientiem. Tātad, pie katra aizdevēja šādu bezprocentu kredītu var saņemt vienu reizi. Pie dažiem kreditoriem arī pirmie divi kredīti ir bez maksas vai arī tiek piešķirts konkrēts laika periods, kad ver ņemt kredītus bez maksas. Lai vai kā, tas tiek darīs ar mērķi, iegūt plašāku klientu loku. Arī lai saņemtu bezmaksas kredītu, jums ir jāveic reģistrācija pie konkrētā aizdevēja, tātad, jau kļūstat par viņu klientu un esat viņu datubāzē. Pēc tam pastāv lielāka iespēja, ka izmantosiet viņu pakalpojumus, ja atkārtoti radīsies nepieciešamība aizņemties, jo kredīta saņemšana pie šī kreditora jums turpmāk būs vienkāršāka (nebūs jāveic atkātota reģistrācija, vien jānosūta kredīta pieteikums), turklāt jums tiks sūtītas arī reklāmas ar vilinošiem kredītu piedāvājumiem.

Tātad bezprocentu kredīti tiešām ir ļoti izdevīgi, jo principā tas ir bezmaksas pakalpojums, par kuru parasti ir jāmaksā, tomēr pret šiem bezprocentu kredītiem nevajadzētu izturēties vieglprātīgāk nekā pret maksas kredītiem. Arī tie ir jāatdod un arī uz tiem attiecas visas sankcijas, kas saistās ar kredīta nemaksāšanu. Bezprocentu kredītus vajadzētu ņemt tikai un vienīgi tad, ja šie kredīti noteikti ir nepieciešami, nevis tikai tāpēc, ka par tiem nav jāmaksā. Nepamatota kredītu ņemšana tikai radīs nopietnas finansiālas problēmas, nevis palīdzēs.

Vai radio saturā ir vietas tematiskajiem raidījumiem?

Radio cilvēkiem visvairāk asociējas ar mūziku. Tieši muzikālais saturs ir tas, kas tiek patērēts visvairāk. Papildus tam, visai iecienīti ir dažādi izklaidējoši raidījumi ar konkursiem un tāpat cilvēki labprāt paklausās īsus ziņu raidījumus, kas vēsta par aktuālākajiem notikumiem. Reti kurš radiostacijas ieslēdz tāpēc, lai paklausītos kādu tematisku raidījumu. Arī tad, ja šādi raidījumi ienāk ēterā negaidot, tie nereti tiek pārslēgti. Radio, kaut arī tas ir ļoti nozīmīgs medijs, mūsdienās vairāk tomēr pilda izklaides funkciju, tāpēc, rodas jautājums, vai radio saturā vajadzētu iekļaut arī tematiskus un informatīvus raidījumus par dažādām nopietnām tēmām? Un kā ir ar tām visām kredītu reklāmām, kas nemitīgi tiek iekļauti starp radio programmām? Protams, ir skaidrs, ka dažādi rkeditori gan vietējie kā Vivus un Ferratum gan arī ārzemju, kā Spānija “dinero urgente online” ienes lielu naudu radio stacijām, bet vai šāda nauda ir laba un vai tas ataisno reklamēt šos neizdevīgos kredītu pakalpojumus un tādā veidā cilvēkus ienes Parādos līdz ausīm…

Kas ir tematiskais saturs un kādas ir tendences tā patērēšanā?

Ar tematiskajiem raidījumiem jeb tematisko saturu mēs šajā gadījumā domājam dažādus informatīvus raidījumus, kas vēsta par aktuālām problēmām. Šajos raidījumos var tikt pārstāvētas visdažādākās tēmas, piemēram, medicīna, finanses, politika, reliģija, filosofija, psiholoģija utt. Šie raidījumi var būt ļoti noderīgi klausītājiem, taču, kā jau ievadā tika minēts, radio vairāk tiek izmantots, lai klausītos mūziku. Garš runas saturs var negatīvi ietekmēt radiostacijas reitingus, jo sākoties šāda veida raidījumiem, nereti tiek meklētas citas stacijas, kurās tiek pārraidīts vēlamai saturs – mūzika. Tomēr, tematiskie raidījumi var arī nemazināt klausītāju skaitu, ja tie tiek veidoti gudri un pārdomāti.

Kādas ir auditorijai saistošas tēmas?

Pirmkārt, tematisko raidījumu tēmas ir jāpielāgo savai auditorijai. Ja auditorija ir gados jauni cilvēki, tad tomēr vairāk jāpieturas pie izkaitējoša satura, vai arī informatīvā satura, kas ir aktuāls jauniešiem. Ja auditorija ir ļoti plaša, sākot no bērniem un beidzot ar senioriem, ir jāizpēta to, kādos laikos katrs segments patērē radio saturu. Parasti radio stacijām šāda informācija jau ir pieejama, jo arī mūzikas sarakti tiek veidoti pēc segmentu aktivitātes konkrētos laikos. Ja runas satura tēmas būs klausītājiem saistošas, arī šis saturs tiks patērēts.

Kā veidot tematiskos raidījumus, lai tie būtu auditorijai interesanti?

Protams, ir jāņem vērā arī daudz citu faktoru, lai cilvēki vēlētos klausīties tematiskos raidījumus. Piemēram, ļoti svarīgs ir interesants ievads. Ja klausītājs pirmajās sekundēs tiks ieinteresēts konkrētajā tematā, viņš turpinās klausīties, bet ja nē, pārslēgs radio staciju, pat neiedziļinoties raidījuma saturā. Tāpat ir jāveido aizraujošs, artikulēts stāstījums, nevis monotona runa. Radio pārraida tikai skaņu, tāpēc ir īpaši jāstrādā pie tā, lai runa būtu tiešām pārliecinoša, pat bez vizuāla uzskates materiāla.

Kopumā jāsaka, ka tematiskie raidījumi radio nekad nebūs tik populāri un iecienīti kā mūzika, jo mūsdienās informācijas gūšanai tiek izmantoti citi avoti, kas spēj piedāvāt arī ilustratīvu materiālu, tomēr tas nenozīmē, ka informatīvs runas saturs traucēs radio stacijas reitingiem un mazinās klausītāju skaitu. Tieši pretēji, ja šie raidījumi tiks veidoti pārdomāti, klausītāju skaits varētu pat augt.

Kā kļūt par labāku radio personību?

To, cik veiksmīga un populāra būs radiostacija, nosaka ne vien pārraidītie šovi un atskaņotās dziesmas, bet arī radio personības. Daudz kas ir atkarīgs no tā, cik atraktīvi un aizrautīgi šovu vada un pārstāv radio balss. Tieši radio balss var pārliecināt klausītāju par to, ka radiostaciju ir vērts klausīties, vai arī tieši pretēji, padarīt radiopārraidi garlaicīgu un panākt minilån, ka reitingi krītas. Lai nenāktos zaudēt klausītājus tikai radio personības neprofesionalitātes dēļ, ir jāzina, ko nozīmē būt labai radi personībai un kā par tādu kļūt?

Pazīstiet savu auditoriju

Pati pirmā un svarīgākā lieta, kas jāprot radio personībai ir izprast savus klausītājus, lai varētu ar viņiem nodibināt saikni. Ir skaidrs, ka visiem izpatikt nav iespējams, taču ir jāzina kā izpatikt tiem, kas ir potenciālie radiostacijas vai konkrētās radio pārraides potenciālie klausītāji. Saprotiet, kādas ir viņu intereses un lieciet to lietā. Runājiet par tēmām, kas klausītājus tiešām interesē un pielāgojiet savu runas manieri. Piemēram, populārās mūzikas radiostacijām ir nepieciešams pēc iespējas atraktīvākas radio personības, bet klasiskās mūzikas stacijām inteliģenti un nosvērti kuratori.

Kļūstiet par sociālo tīklu guru

Mūsdienās cilvēki ir vienoti un pieejami, pateicoties sociālajiem tīkliem. Arī radio personībām ir jābūt pieejamām un atvērtām. Izmantojiet tādas sociālo mediju platformas kā Facebook un Twitter, lai paziņotu potenciālajiem klausītājiem par sagatavoto radio programmu, dziesmu sarakstiem, jaunajām aktualitātēm un sniedziet ieskatu radio aizkulisēs. Iesaistiet klausītājus radio satura veidošanā. Tas ne vien atvieglos jūsu darbu, bet piesaistīs lielāku auditoriju, jo cilvēkiem patīk būt noderīgiem un viņi novērtē, ka tiek ņemts vērā viedoklis.

Vienmēr pārlasiet skriptus

Kaut arī improvizācijas iemaņas radio personībām ir ļoti svarīgas – billige lån uden sikkerhed, tomēr vajadzētu prast pieturēties pie izveidotā scenārija, lai nenāktos piedzīvot nepatīkamus incidentus radio ēterā. Radio tiešraides var būt ļoti neparedzamas un radio personībām vienmēr jāprot veiksmīgi iziet no situācijas, lai arī kas notiktu, taču, skriptu pārlasīšana un iegaumēšana ļaus jums izklausīties daudz profesionālāk un pārliecinošāk, jo neviena improvizācija nevar pārspēt gatavu scenāriju.

Runājiet ar klausītāju, nevis visu auditoriju

Tā kā radio nepārraida attēlu, bet vienīgi skaņu, radio personībai nav iespējams nodibināt acu kontaktu ar klausītāju. Tas uzreiz runu padara bezpersoniskāku, tāpēc svarīgi ir prast atgriezt šo saikni ar klausītāju. To var panākt uzrunājot skatītāju vienskaitlī. Tas radīs sajūtu, ka runājat tieši ar katru klausītāju individuāli, kaut gan jūs klausīsies simtiem, varbūt pat tūkstošiem, cilvēku.

Interesējieties par aktuālajiem notikumiem

Vēl ļoti būtiski ir vienmēr būt lietas kursā par jaunākajiem notikumiem. Tas ir svarīgi gan tāpēc, ka radio stacijām ir jābūt aktuālām, nevis novecojušām, gan tāpēc, ka interesanti fakti par jaunākajiem notikumiem vienmēr būs lielisks veids, kā aizpildīt kādu neveiklu pauzi. Jo erudītāka un zinošāka ir radio personība, jo vairāk klausītājus tā spēj sev piesaistīt.

Masu kultūra

Kultūra ir visapkārt. Līdz ar to tā skar katru, neatkarīgi no tā vietas sabiedrībā. Mainās tikai tas, kāda ir katra tiešā saskare ar to un domas. Ir cilvēki, kuri ļoti viegli vadās pēc daļām, kas ir saistītas ar masu kultūru un arī tie, kur vienmēr meklē kādas alternatīvas un pat cīnās pret to.

Būtībā masu kultūra ietver dažādas ikdienišķas lietas kā ikdienas mode, populāra literatūra, izklaidējošas kinofilmas, teātris u.c. Līdz ar to nav šaubu, ka katrs ar to ir saskāries agrāk vai vēlāk savā dzīvē, jo tā ir neatņemama sastāvdaļa no cilvēka dzīves dažādās valstīs.

Pati masu kultūra radās 19.-20. gadsimta beigās tādās valstīs kā Amerika, Japāna un arī daudzviet Eiropā. Pēc tam šī kultūra piedzīvoja ļoti lielu attīstību un piekritēju skaita pieaugumu. Tas bija sevišķi labi manāms 20. gadsimta 20.-30 gados, ko galvenokārt veicināja ASV. Tā ir arī vieta, no kurienes joprojām nāk raksturojošais vārds “amerikanizācija”. Tā ir vērojama arī Latvijā dažādos aspektos, piemēram, ātrās uzkodas vietās kā McDonalds, KFC u.c. Par citiem veidiem, kā izpaužas amerikanizācija, lasiet šeit.

20. gadsimtā daudzās Eiropas valstīs tika demonstrētas dažāds Holivudas filmas, kas guva lielu atsaucību. Deju zālēs bieži dejoja fokstrotu un čarlstonu, kas tagad gan ir vairāk vai mazāk noplacis. Vienu no šīs kultūras raksturīgākajām pazīmēm noteikti var nosaukt tendenci uz izklaidi. Tam ir arī negatīvās puses, jo cilvēkam šādā sabiedrībā ir grūti saglabāt savu individualitāti. Šāds cilvēks kļūst viens no visiem pārējiem jeb tāds pats kā viņi. Līdz ar to arī nav redzams lielas nacionālās atšķirības, kas no cita aspekta arī var būt problēma. Vienlaikus masu kultūrai līdzi nāk masveida preču ražošana un arī milzīgs to patēriņš. Arī Latvijā joprojām var redzēt lielu skaitu cilvēku lielos iepirkumu centros pērkam dažādus apģērbus vairāk nekā ir nepieciešams vai vienkārši staigājam pa veikaliem, kad īsti nekas jauns nemaz nav nepieciešams. Līdz ar to tā ir sekošana modei un vienlaikus arī masu kultūras sastāvdaļa, kas arī palielina masu produkcijas noietu un to atbalsta tā, ka kultūra turpina augt un nostiprināties.

Masu kultūrai ir arī raksturīgi stabili mediji, kas atspoguļo vispārpieņemtos kultūras priekšstatus. Līdz ar to tas ir arī līdzeklis kā manipulēt ar sabiedrību, piemēram, rādot jaunākās kolekcijas apģērbus, kas ir modē, lai gan arī pagājušās sezonas apģērbiem nekas nav vainas. Līdz ar to kāds cilvēks noteikt iegādāsies konkrēta veidu apģērbu u.c. lietas, jo tās ir topā, kā arī citi vēlēsies tās, jo redzēs, ka pārējie cilvēki tādas nēsā. Tomēr šādai kultūrai ir arī pozitīvas iezīmes, piemēram, to ir iespējams viegli uztvert un tā ir viegli pieejama. Tā skar saprotamas parādības, līdz ar to nav nepieciešamas papildus zināšanas. Daudziem patīk lasīt dzelteno presi, kas ir lielisks popkultūras atspoguļojums. To sauc par populāro kultūru, kur daudzas lietas citiem var likties nesvarīgas, taču tās ir celtas gaismā, piemēram, kā viens vai otrs sabiedrības pārstāvis parādās kādā no pasākumiem.

Masu kultūra ir visapkārt un nekur nepazūd. Tā ir cieši saistīta ar modi, medijiem un reklamēšanu, tomēr ir arī dažādas citas lietas, kas uztur cilvēku interesi par to. Nākotnē varētu būt manāma vēl lielāka tās ietekme.

Vairāk par masu kultūru raksta portāls www.alfalainaa.fi.

Radio satura pārraidīšanas metodes: Ierakstīt vai pārraidīt dzīvajā?

Radiostacijas saturs pamatā var tikt pārraidīts divos veidos – tiešraidē vai atskaņojot iepriekš izveidotu ierakstu. Klausoties radio pārraides, kurās tiek runāts par aktuālajiem notikumiem, daudzi uzreiz automātiski saprot, ka tā ir tiešraide. Radio personības gandrīz vienmēr vadot raidījumus lieto tagadnes formu un runā ar skatītājiem tā, it kā viss notiktu konkrētajā brīdī, lai radītu tiešraides iespaidu, taču bieži vien pārraide ir iepriekš ierakstīta, izstrādāta un rediģēta, lai izklausītos īpaši profesionāli un pārdomāti. Tā ir iespējams izvairīties no dažādām kļūdām pārraidītajā saturā, pārpratumiem, neveiklām pauzēm utt., taču arī tiešraides metodei ir savas priekšrocības. Dzīvās radiopārraides dod vaļu improvizācijai un ļauj komunicēt ar klausītājiem, tāpēc radio veidotāju vidū ļoti aktuāls ir jautājums, vai labāk ir pārraidīt ierakstus vai tomēr tiešraides? Padomus apkopojis Rapidos24.

Visas lielākās radiostacijas patiešām mūsdienās veido ieraktus. Pat rīta raidījumi, kuros tiek raksturoti pašreizējie laka apstākļi un notikumi ir ierakstīti neilgu laiku pirms to palaišanas ēterā. Daudzi radio klausītāji, iespējams, tam nenoticēs, jo viss liecina par to, ka tā ir tiešraide, taču tā nav. Pat zvani studijā mēdz būt iepriekš noorganizēti, lai radītu iespaidu, ka tā ir dzīvā pārraide, taču tas ir ieraksts, kas pielabots un noslīpēts, lai pārraide izklausītos pārliecinoši un kvalitatīvi. Mazās radio stacijas gan parasti vairāk pārraida tiešraides, tāpēc arī programmas kvalitāte nav tik augstā līmenī, taču, vai ierakstu veidošana ir nepieciešama un vai arī mazajām radiostacijām vajadzētu pārraides ierakstīt?

Ir jāsaprot, ka radio industrija palēnām mainās. Arī mūzika pārsvarā tiek straumēta, tad kāpēc runas saturam radiostacijās vajadzētu būt pārraidītam tiešraidē? Tiešraides ir daudz neveiklākas, tajās var rasties neveiklas pauzes, ir daudz grūtāk noteikt nepieciešamo runas laiku utt. Daudz efektīvāk ir veidot ierakstus, jo tos tāpat var pārraidīt, radot iespaidu, ka tā ir tiešraide. Īsāk sakot, ieraksta veidošanas metode atvieglo radiostacijas pārraižu veidotāja darbu un rada profesionālu iespaidu, tāpēc īsti nav nekāda iemesla paturēt veco tiešraides metodi, grūtības var radīt vien tehniskā puse, taču arī šim šķērslim ir iespējams pārkāpt, jo ierakstu veidošanai vairs nav nepieciešama īpaša tehnika, pietiek vien ar vienkāršu interneta rīku, radiostacijas veidošanai.

Arī visas mazās jaunās paaudzes radiostacijas pāriet uz ierakta metodi. Vairums interneta radiostaciju atsakās no tiešraides intervijām un citām pārraidēm, tāpēc, ja jums ir sava radiostacija un vēlaties to modernizēt un pārnest jaunā līmenī, izmēģiniet veidot ierakstus. Šādiem nolūkiem ir īpaši izveidotas radio platformas, kā, piemēram, Radio.co. Tajā iespējams veidot ierakstus, kas izklausās kā īstas tiešraides. Šajā platformā ļoti vienkārši var augšupielādēt un izmantot iepriekš ierakstītos šovus un veidot radio pārraižu grafikus.

Ja vien nav īpašas nepieciešamības pēc tiešraides satura, piemēram, ja nepieciešams veidot diskusiju ar vairākiem klausītājiem, labākā noteikti ir ieraksta veidošanas metode, arī mazajām interneta radiostacijām. Veidot ierakstus nav nedz sarežģīti nedz laikietilpīgi, taču var ievērojami paaugstināt radiostacijas sniegumu un kvalitāti.

Informāciju sagatavijuši mūsu atbalstītāji.

Kā veidot dziesmu sarakstus priekš radio?

Radio pamatā ir mūzika. Pat tad ja tā saturs ietver arī daudz sarunu, interviju, reklāmu utt., mūzikai vienmēr ir būtiska nozīme radiostacijas panākumu veicināšanā. Diemžēl, mūzikas izvēle un dziesmu sarakstu veidošana patiešām nav viegls uzdevums, jo ir jāzina credite nebancare, kas patiks klausītājiem, kādos laikos atskaņot mūziku, kā izveidot laika grafiku utt. Lielākajās radiostacijās parasti ar dziesmu izvēli un dziesmu sarakstu veidošanu nodarbojas vesela cilvēku grupa, taču mazajām radiostacijām, pašām kaut kā ir jātiek galā ar šo uzdevumu ar pieejamajiem cilvēkresursiem. Šeit būs daži noderīgi padomi, lai izveidotu veiksmīgus mūzikas sarakstus savai radiostacijai.

Vispirms ir jāsaprot, kas veido labu mūzikas saraksta struktūru. Pamatā tas nozīmē, ka vienlaicīgi ir jāspēj gan ieinteresēt klausītājus, gan padarīt radiostaciju saistošu gan izvairīties no dziesmu nemitīgas atkārtošanās. Piemēram, ja jums ir populārās mūzikas stacija, izvairieties no pašu populārāko hītu nemitīgas atkārtošanas. Tā ir lielākā kļūda, ko pieļauj vairums radiostaciju veidotāju. Jā, aktuālie hīti patiešām piesaistīs daudz klausītājus, bet jūsu stacija vairs nebūs interesanta un ar laiku klausītāju skaits saruks. Lai panāktu, ka radiostacija nezaudē savus klausītājus ir jāizvēlas dažādu mākslinieku mūzika un arī vecāki hīti credit nevoi personale.
Vēl pie mūzikas sarakstu struktūras pieder dziesmu sarakstu plānošana, pēc auditorijas vēlmēm. Tas nozīmē, ka pirms dziesmu sarakstu veidošanas ir jāizpēta, kādos laikos, kādas mērķa grupas klausās jūsu radiostaciju un pēc tam jāizdabā viņu vēlmēm. Parasti, no rītiem radio klausās vecāka gada gājuma cilvēki, līdz ar to, no rīta prātīgi būtu spēlēt mūziku, kas varētu patikt šai auditorijai, piemēram, 80. gadu vai 90. gadu populārākās dziesmas. Vakarā radio vairāk klausās jaunieši un tas būs labākais laiks jaunajiem hītiem. Protams, ne vienmēr auditorijas ir tik viegli nodalīt, kā arī, ne vienmēr, spēkā ir iepriekš minētais auditoriju sadalījums. Vispirms ir rūpīgi jāiepazīst savus klausītājus, lai saprastu, kādos laikos, kādu mūziku spēlēt.

Vēl viens ļoti noderīgs padoms ir iekļaut savā radiostacijā arī mazāk zināmu mākslinieku veidoto mūziku. Tas palīdzēs radiostacijai būt oriģinālai. Populāro mākslinieku mūziku ir iespējams dzirdēt it visur. Ja jūsu dziesmu saraksti sastāvēs tikai un vienīgi no labi zināmām dziesmām, jūs nespēsiet konkurēt ar lielajām radiostacijām, kas atskaņo tās pašas dziesmas tikai labākā izpildījumā. Veltiet laiku tam, lai atrastu jauno mākslinieku mūziku, kas jums pašam šķiet saistoša un, kas varētu patikt arī jūsu klausītājiem. Lai pareizi izvēlētos šādas dziesmas, uzdodiet sev dažus jautājumus – vai šāda mūzika atbilst jūsu radiostacijas imidžam; vai izvēlētās dziesmas ir “lipīgas” un patiks klausītājiem, vai vēl kāds šos māksliniekus zina un vai šī mūzika varētu kļūt komerciāla? Nezināmu mākslinieku mūzikas izmantošana savā radiostacijā ir izdevīga arī tāpēc, ka tā bieži vien ir pieejams vietnēs, kurām ir brīvie līgumi, līdz ar to, uz viņiem neattiecas autortiesību likumi.

Kad dziesmas ir izvēlētas, jādomā vien par pašu sarakstu veidošanu, jeb kā šīs dziesmas salikt konkrētā secībā. Tas noteikti izklausās ļoti viegli, taču tā nav. Katrai radiostacijai ir sava programma. Ir savs laiks dziesmām, savs raidījumiem, savs reklāmām utt. Līdz ar to, ļoti precīzi ir jāizveido programma, tajā skaitā dziesmu saraksti, lai neveidotos garas, nevajadzīgas pauzes un dziesmas visu laiku neatkārtotos.

Labs dziesmu saraksts ir labas radiostacijas stūrakmens (credit doar cu buletinul), tāpēc pie tā ir īpaši jāpiedomā un tam jāvelta pienācīgi daudz laika. Galvenais domājiet par auditorijas interesēm, oriģinalitāti u racionālu dziesmu izveidojumu. Padariet savu radiostaciju pārāku par citām, nodrošinot pēc iespējas saistošākus dziesmu sarakstus.

Kur dabūt mūziku, ko spēlēt savā radiostacijā?

Ja jums ir sava radiostacija, kas nav gluži pati populārākā un pieprasītākā klausītāju vidū, noteikti zināt, cik grūti ir atrast labu mūziku sms lån, ko tajā pārraidīt. Mākslinieki paši ļoti reti piedāvā savas dziesmas konkrētām, mazāk populārām radio stacijām, tāpēc pašiem radiostaciju veidotājiem ir aktīvi jāmeklē mūzika savām stacijām.

Ja jau runājam par mazajām radio stacijām, tad droši vien lielākā interese varētu būt par to, kur atrast bezmaksas mūziku. Galvenais ir jāzina to, ka brīvi, bez maksas mūziku savā radiostacijā varat translēt tikai tad, ja tai ir Creative Commons licence, kas ļauj to brīvi translēt jebkurā vietā un jebkādām vajadzībām. Patiesībā šādu mūziku atrast ir visai vienkārši, jo ir daudz jauno mākslinieku, kas vēlas gūt panākumus un tikt pamanīti. Tieši viņu dziesmu translēšana radiostacijās to var nodrošināt, tāpēc viņu galvenais mērķis nav naudas pelnīšana. Kur tad īsti šādu mūziku var atrast? Piemēram, Free Music Archive ir samērā populāra interneta vietne, kurā ir ievietota mūzika ar Creative Commons licenci. Tajā var atrast ļoti daudz labu dziesmu, visdažādākajos mūzikas stilos. No elektroniskās mūzikas līdz pat klasiskajai mūzikai, šajā mājaslapā var atrast ļoti daudz ko. Vēl viena ļoti laba interneta vietne šādiem nolūkiem ir Noise Trade. Tā ir platforma, kas savieno mūziķus, ierakstu kompānijas un visus tos, kam vienkārši patīk laba mūzika. Arī šajā interneta vietnē ir daudz jauno mākslinieku un viņu radītās mūzikas, kas varētu lieliski iederēties jūsu radiostacijā. Protams, arī populārajā SoundCloud var atrast daudz bezmaksas dziesmu. Tā ir lielākā mūzikas platforma, kurā katru minūti tiek augšupielādēts aptuveni 12 stundas garš audio materiālas. Šajā mūzikas platformā jūs pavisam noteikti spēsiet atrast kaut ko piemērotu savai radiostacijai, lai arī kāds būtu tās pamata profils.

Ja jūs savu radiostaciju uztverat ļoti nopietni un tiešām gribat tai piesaistīt plašu auditoriju, visticamāk, ar jauno mākslinieku piedāvātajām bezmaksas dziesmām vien nepieteiks un jums vajadzēs arī kādu nopietnāku hītu. Tad jums būs nepieciešama licence komerciālās mūzikas pārraidīšanai. To, kādu licenci tieši jums vajag, mēs pateikt nevarēsim, jo tas ir lielā mērā atkarīgs no jūsu auditorijas, mūzikas izvēles un no arī tā, kurā valstī šī radiostacija ir bāzēta smslån med betalningsanmärkning. Pirms atskaņojat komerciālo mūziku savā radiostacijā noteikti painteresējieties par to, kādu licenci jums jāiegādājas. Ja vēlaties atskaņot populāro mūziku, jums tā būs jāmeklē arī citās vietās. Piemēram, iTunes ir plašs digitālās mūzikas veikals, kas piedāvā lejuplādēt aptuveni 49 miljonus dziesmu. Google Play Music ir līdzīga platforma, kurā var iegādāties digitālo mūziku. Google Play Music gan piedāvā lejuplādēt vien ap 55 miljoniem dziesmu, taču tur ir iespējams atrast arī lētāku mūziku un bieži vien tiek piedāvātas dažādas atlaides un izpārdošanas mūzikai. Protams, arī populārā platforma Amazon, piedāvā miljoniem populārāko dziesmu digitālā veidā, ko jūs varat atskaņot savā radiostacijā.

Neatkarīgi no tā, vai jūs esat gatavs maksāt par mūziku, ko atskaņot savā radiostacijā vai nē, jums ir plašas iespējas atrast visdažādāko veidu dziesmas norādītajās interneta vietnēs un mūzikas platformās. Patiesībā lielākā māksla nav atrast mūziku, bet gan izveidot savas radiostacijas mūzikas programmu tā, lai tā patiktu ne vien jums pašam, bet arī jūsu auditorijai, tāpēc dodieties uz mūzikas platformām un sāciet meklēt pašu labāko.

Paldies par ilggaējo atbalstu lan247

New Roblox Unlimited Robux 2017

Radio industrija mūsdienās ir ļoti mainīga. Daudzi pat uzskata, ka tā piedzīvo strauju lejupslīdi un radio, tāds kādu mēs to pazīstam, drīz vien varētu pazust uz visiem laikiem prestamos online. Šāds apgalvojums gan ir krietni pārspīlēts. Radio patiešām mainās, bet tas ir normāls process. Radio modernizācija tieši sniedz mums plašākas iespējas tā izmantošanai. 2017. gadā mēs varētu piedzīvot diezgan straujas izmaiņas radio industrijā, taču tās būs pozitīvas. Šeit būs dažas no aktualitātēm, kas valdīs radio industrijā šajā gadā.

1. Pastiprinātas attiecības ar sociālajiem tīkliem

Jau 2016. gadā daudzas radiostacijas darbojās, izmantojot dažādas sociālo tīklu sniegtās iespējas. Pārsvarā tās bija Facebook Live un Periscope video platformas, kas ļauj straumēt video saturu. Tas deva iespēju filmēt dažādas intervijas un parādīt tās ļoti plašai auditorijai, jo sociālos tīklus mūsdienās izmanto gandrīz visi. Tiek prognozēts, ka arvien vairāk radiostaciju sāks izmantot sociālos tīklus, lai varētu saviem klausītājiem nodrošināt šādas video translēšanas iespējas. Vēl viens faktors, kas liecina par to, kas radio stacijas ļoti cieši saistīsies sociālajiem tīkliem ir Facebook Audio Live izveide. Tas nozīmē, ka radiostacijas tuvākajā nākotnē būs iespējams translēt tieši caur Facebook un iespējams vēlāk arī caur citiem sociālajiem tīkliem.

2. Vairāk runas satura

Arvien populārāki kļūst tā saucamie podkāsti, tomēr nav tie līdz šim nav bijuši pārāk ienesīgi. 2017. gadā varētu mainīties podkāstu modelis, kas līdzinās Amazon Audable. Tas nozīmē, ka podkāsti vairs nebūs pilnībā atkarīgi no sponsoriem un reklāmām, līdz ar to varēs piedāvāt augstas kvalitātes runas saturu saviem klausītājiem. Podkāsti paši par sevi kļūs arvien populārāki, taču tie mainīsies un vairāk orientēsies un runas radio biznesa modeli.

3. Vairāk mārketinga kampaņas caur radio

Radio mārketings, pats par sevi nav nekas jauns. Mēs dzirdam radio reklāmas ik dienas, taču pēdējā laikā arvien populārāki kļūst radoši mārketinga kampaņu projekti. Piemēram, daudzas kompānijas nopērk ētera laiku, lai runātu par lietām, kas attiecas uz viņu darbības nozari, taču tās nav tieša veida reklāmas. Reklāmas īsti nevienu neinteresē un tās tikai kaitina radio klausītājus, taču informatīvas pārraides klausītājus ieinteresē. Protamas, arī to laikā, netiešā vaidā kaut kas tiek reklamēts, taču tās ir informatīvi izklaidējošas radio pārraides. Visticamāk, 2017. gadā tāda veida reklāmas kļūs par ierastu lietu, jo tas ir viegls veids, kā sasniegt vajadzīgo mērķauditoriju.

4. Atgriešanās pirmsākumos

Lai cik tas dīvaini arī neliktos, 2017. gadā strauji pieaugs tradicionālo un vēsturisko radiostaciju skaits. Visi uzskata, ka digitalizācija pilnībā pazudinās oriģinālās radiostacijas, taču tā visticamāk nenotiks, tieši pretēji, drīzumā parādīsies arvien jaunas tradicionālās radiostacijas, kurām pat būs vēsturisks saturs. Tāpat kā nāk atpakaļ vinila plates, kas aizvieto digitālas mūzikas klausīšanās ierīces, tāpat daudzi atkal sāks novērtēt veco labo radio. Tiesa gan, šis varētu būt vairāk trends, kas ātri vien izzudīs līdz ar pārējo retro un vintāžas stilu prestamos sin nomina.

Radio industrija piedzīvos straujas pārmaiņas šī gada laikā. Mainīsies gan radio translētais saturs, gan translācijas veidi, bet, varam būt droši, ka radio tuvākajā laikā nekur nepazudīs. Tas augs un attīstīsies līdzi laikam, lai varētu klausītājiem piedāvāt piemērotu un interesantu saturu un klausīšanās veidu.

Vai liels daudzums reklāmu kaitē radio biznesam ?

Radio būdams bizness kurš pelna salīdzinoši maz, ir nepieciešams lietot līdzekļus, kas pelna naudu priekš stacijām, lai tās izdzīvotu. Un šeit spēlē iesaistās mūsu mīļāko prestamos en linea pārraižu un mūzikas bojātājs: reklāmas, reklāmas spēlē lielu lomu radio dzīves periodā nodrošinot finanses apmaiņā pret laiku ēterā. Zināms princips, protams , bet reklāmām nav jābūt sliktām, tās var būt informējošas un interesantas vienlaicīgi, bet kur tad slēpjas vaina, tajā, ka mēs ienīstam pat nenoklausoties vai pašā reklāmas saturā un uzbūvē?

Lai radio eksistētu masīvākais līdzeklis finansiālai drošībai ir reklāmas ,un vienmēr tā tas ir bijis jau kopš radio rašanās, saprotot ka 90% ASV iedzīvotāji un 86% Eiropas iedzīvotāji ikdienas klausās radio ieskaitot Spotify, Itunes un Pandora. Bet kā cilvēkiem likt neienīst reklāmas kuras lietojam pa vidu pārraidēm? Vienkārši, ir nepieciešams pārzināt savus klausītājus, vienalga vai tā būtu televīzīja prestamos sin buro, radio, vai kas cits, ir nepieciešams zināt, kas klausīsies jūsu reklāmas un tas iekļauj arī pašus sīkākos sīkumus, kā dzimumu, vecuma grupas, viņu ieradumus, un tādējādi veidot prototipu vispārējajam klausītājam. Demogrāfijas dažādām stacijām ir dažādas, tādējādi stacijām vajadzētu atrast īsto mērķauditoriju. Tipisks piemērs, ja jūs būtu radio vadītājs un jūsu stacija fokusētu uz veco hītu spēlēšanu jūs taču nelietotu tīņiem paredzētas reklāmas pa vidu, vai ne? Mūsdienu radio problēma ir tāda, ka stacijas ņem visus reklāmu piedāvājumus kādi vien ir un pat nepadomā, ka tās atbaida klausītāju ar savu nejēdzīgi daudzo atkārtošanos. Vislabāk būtu apvienot naudas iegūšanu ar klausītāju guvumu, izklausās pēc utopijas? Varbūt, bet tas ir iespējams ja tiek veltīts pietiekami daudz laika klausītāju izpētei.

Kas attiecās uz jauniešiem, vairumam ir grūti noturēt uzmanību uz kādu konkrētu lietu, un radio ir tas pats, ja nespēsiet noturēt tās konkrētās auditorijas uzmanību tad jums cīņa par eksistenci ir beigusies. Reklāmai ir jāstrādā staciju labā nevis otrādāk, un tām ir jābūt īsām un kodolīgām, nevis ar gariem ievadiem no diktora aprakstot produktu un tad vel ilgas iepriekš ierakstītas reklāmas. Ja zināt ko jūsu klausītāji grib dzirdēt tad tas ir ļoti stiprs ierocis jūsu pusē uz panākumiem.

Māksla strādājot radio ir runāt efektīvi, kodolīgi un emocionāli, gluži kā aktieris tikai ar balsi un tas šobrīd trūkst reklāmām, monotons tonis un garlaicīga personība stāsta par jaunāko zāles pļāvēju, neviens to nevēlas dzirdēt, toties ja emocionāli tiek izstāstīts kāds dialogs vai situācija un iekļaujot produkta reklāmu pa vidu tas var veidot tikai ieguvumu. Tomēr nav taču tik grūti noalgot kādu kurš ir speciālists šādā jomā, un pat šobrīd ir profesijas kuras specializējas šādā jomā arī zināmi kā radio reklāmu diktori.

Atkārtošana ir zināšanu māte un tā tas ir arī ar reklāmām, ja tā strādā tad kāda jēga mainīt kaut ko kas nav sabojāts? Analīzes no jūsu auditorijas un sāncenšiem ļaus jums gūt ieskatu, kas ir aktuāls un ko cilvēki vēlas dzirdēt. Protams neizpalikt bez testēšanas, jo vairāk stacijas testēs jaunas lietas jo ātrāk varēs saprast, kas aizķer klausītājus. Un uz jautājumu kas tika uzdots sākumā vai vaina ir mūsos vai reklāmā, gan jau paši varēsiet izsecināt atbildi pārskatot tekstu, cerēsim uz progresu reklāmu vidē mūsu iemīļotajās stacijās un neļausim reklāmām vairs būt kaitinošām!

Radio stacijas un to krītošā popularitāte

Radio, vienmēr ir bijis svarīga daļa no mēdijiem, un jau kopš 20. gadsimta sākuma masu sabiedrības ziņas tika nodotas caur radio avotiem un tas tika izmantots, lai ļautu visiem cilvēkiem zināt par notiekošo tikai nospiežot pogu un ieslēdzot radio kiirlaenud. Tas bija liels solis komunikāciju evolūcijā, bet laikam ejot uz priekšu un tehnoloģijām augot, radio vairs nav tāda prioritāra vērtība kāda tam bija, piemēram, pirms 10 gadiem un vel tālākā pagātnē. Vai radio tiešām izmirst pamazām?

Grūti spriest, kādreiz tehnoloģijas spēja pilnveidoties lēnāk līdz ar to kāds konkrēts posms noturējās popularitātes virsotnē ilgāk, un laiks sms laenud jaunu aizstājējproduktu veidošanai ar labākām funkcijām aizņēma līdz pat 10 gadiem ja ne pat ilgāk. Mūsdienās viss attīstās tik ātri, ka tehnoloģijas un zinātniski atklājumi mainās gandrīz pa gadam, vieni nāk citi pazūd, bet kas tad īsti notiek ar radio? Radio, protams vel pastāv un darbojās aktīvi visās pasaules valstīs, tomēr cilvēki vairs neizmanto radio tik daudz kā kādreiz, televizoru un datoru ienākšana arī īsti nepalīdzēja radio stāvoklim sabiedrībā. Televizori spēja ne tikai nodot audio signālu, bet arī darbināt cilvēku vizuālo percepciju un līdz ar to ziņu izplatīšanas jomā radio tika izkonkurēts ļoti ātri, tāpēc nācās atrast jaunu metodi. Šī metode bija mūzikas atskaņošana, un daudzus gadus radio spēja šo funkciju nodrošināt un būt alternatīva televīzijai, bet kā jau mēs to zinām caur radio ne vienmēr tiek spēlētas dziesmas, kas mums katram varētu šķist patīkamas, jo cik cilvēku tik gaumes, vai ne? Tomēr ar mūzikas atskaņotājiem un iespējām izvelēties ko klausīties, radio atkal pazaudēja lielu cilvēku plūsmu.

Daudzi var šim apgalvojumam nepiekrist, bet radio vienmēr būs sava vieta, lai arī šai industrijai neklājās viegli, mūzikas straumēšana nopietni apdraud radio eksistēšanu visu laiku pēdējos gadus un grūti saprast kā tik liela industrija cīnās par izdzīvošanu, bet laiki mainās. Arī šeit Latvijā, kādreiz eksistēja ļoti daudz radio staciju, bet šobrīd tikai palikuši milži, kas nav nokāpuši no troņa jau gadiem. Bet kādēļ cilvēki vel klausās radio ja mūzikas straumēšana un tv var nodrošināt radio funkcijas, plus dot papildu bonusus kā vizuālo attēlu, mazāk reklāmas un labāku servisu? Galvenais arguments kāpēc cilvēki vel lieto radio ir vienā vārdā aprakstāms un tā ir “kompānija”, daudzums cilvēku tāpat klausās radio fonā un pārsvarā vienatnē, vai nu tas būtu mašīnā, mājās vai darbā. Radio diktori visu laiku cenšas interesantā veidā uzturēt gaisotni un runāt par dažādām tēmām, un cilvēkam tīri jau no psiholoģiskā viedokļi ir patīkamāk uzturēties kādā kompānijā un radio to nodrošina neliekot cilvēkam interaktēt ar otru bet tajā pašā laikā klausīties vairumam patīkamas dziesmas un ziņas vienviet, kā arī apmānot sevi uzturēt/nodrošināt minimālu cilvēku kontaktu.

Radio popularitāte nepārprotami ir kritusies, bet uz “miršanu” vel gluži šī nozare netaisās un tāpat kā mēs visi šī industrija ir pielāgojusies mūsdienām, un attīstās savās robežās. Klausītāju daudzumus ir drastiski krities pēdējo gadu laikā, bet radio nav īsti aizstājams, tā ir kā multi-funkcionāla ierīce, dodot mums visu pa drusciņai vienviet, kā arī ir šofera labākais draugs vientuļām stundām uz ceļa, līdz ar to radio vel turpinās pastāvēt un tā “nāves” stunda ir vel ļoti tālu aiz horizonta, atbalstīsim vietējās stacijas un neļausim radio iznīkt!